drugs=love

im probbably being extremely stupid but id honestly give my life away (not get an education, job, family or whatever) just to prove everyone wrong. im the daughter of anarchy and i need nothing but my mother.

lol

im sorry im empty. and i need you to want me. and thats okay. i made someone cry and thats also okay. i hate myself which is okay. i cant decide what i hate most - myself, or everyone else. shit. and thats also okay. everything is okay as long as i say it is, right?


but im ruining other peoples live which is not okay. at all.

mazliet alkohola = mazliet cerības

     Neesmu piedzērusies, bet neesmu skaidrā. Šis laikam ir tas "draudzīgais daudzums" alkohola. Viss šķiet labāks. Tāda sajūta, ka beigās viss būs ok, ka tomēr izdzīvošu. Tieši tagad jūtos atbrīvota no visa. No bailēm, strīdiem, depresijas, bezcerības - visa. Jūtos tik atvieglota. Bik dīvaini. Nenožēloju, ka iedzēru. Vēl tikai 4 gadi. Tas arī viss. Jāciena sevi, un tad viss būs labi.
     Tas ir vienīgais, par ko šobrīd varu uzrakstīt, jo man prātā no 1000 negatīvajām domām ir palikušas tikai 5 pozitīvas. Beidzot varu padomāt. Ilgi tas nav sajusts. Varbūt tikai uz mirkli, bet tomēr viss būs ok. "Some infinities are larger than other infinities"-John Green

vienlīdzība mīlestībā

     Pirmā ĪSTĀ skolas diena pagājusi, ja godīgi, nebija tik traki kā vakar. Nu labi, smaga soma, mugura sāp, tomēr ir arī auksti. Apsveru blogot ar uzvilktiem cimdiem. Tas būtu stilīgi.
     Esmu labāk iepazinusi klases "jauniņo". 
     Pēc skolas aizgāju pie Matīsa, omeglē redzējām daudz dzimumlocekļus un apēdām lielāko daļu viņa ledusskapja sastāvu.
     Vispār šis posts ir mazliet ieplānots, sarunājām ar Undīni Annu [Undīnes blogs] un Matīsu [Matīsa blogs] rakstīt par vienu tēmu - seksualitāti, un mūsu viedokļiem par to. Šī tēma mani ļoti piesaista, man tiešām ļoti patīk par to runāt un aizstāvēt savu viedokli par to.
     Sāksim ar to, ka vārds seksualitāte man ļoti stipri asociējas ar vārdu vienlīdzība. Tas izskaidro arī posta virsrakstu. [maniem postiem ļoti bieži ir nesakarīgi, neizprotami virsraksti]. Es tiešām uzskatu, ka visi cilvēki ir [vai vismaz tā vajadzētu būt] vienlīdzīgi - neatkarīgi no amata, dzimuma, rases, izskata, dzīvesvietas, finansiālā stāvokļa, un galu galā arī seksualitātes.
     Viens no iemesliem, kāpēc man šī tēma ir tik ļoti tuva, ir jo: 1)tā aizskar visus, arī heteroseksuāļus, kaut gan daudzi no viņiem tā neuzskata; 2)es neesmu heteroseksuāla, neņemot vērā, ka tieši heteroseksualitāte pasaulē tiek uzskatīta par "normu". Es esmu pret šo vārdu "norma", jo tas apspīlē oriģinalitāti un individualitāti. Es tiešām neesmu heteroseksuāla; es savu seksualitāti nepieskaitu pie neviena grupējuma. Daudzi mani vienkārši uzskata par biseksuālu. Heck, es pati sevi labu laiku uzskatīju par biseksuāli. Bet tad es sapratu, ka man nav jāgrupē sava seksualitāte. Nevienam tas nav jādara, ja viņi to nevēlas. Bet man dzimums nepiederas pie nosacījumiem. Man tas nav nozīmīgi.
     Protams, es nesaku, ka mans veids ir vienīgais, pareizais, un es nebūt nesaku, ka visiem ir jāseko manam piemēram. Vairākums cilvēku ir pārliecināti par savu orientāciju, un tas ir okey. Tas ir superīgi, un man ir prieks par viņiem. Un man ir vienalga, kādu seksualitāti katrs cilvēks ir izvēlējies.
     Es esmu kategoriski pret cilvēku nosodīšanas dēļ viņu seksuālās orientācijas. Tas ir idiotisms. Ja diviem cilvēkiem ir labi kopā, tad lieciet viņiem mieru, un labāk meklējiet paši sev to labumu, nevis nosodiet citus, jo viņiem tas jau ir atrasts. Es uzskatu, ka cilvēks var piederēt pie jebkuras reliģijas, sociālā grupējuma, vai jebkā - neatkarīgi no viņa seksualitātes. Tā kā es kaut cik pazīstu kristietību, varu mazliet arī iedziļināties par to.
     Ļoti daudz cilvēku uzskata, ka, piemēram, gejs nevar būt kristietis. Jo Bībelē taču ir rakstīts, ka sieviete ir priekš vīrieša, un vīrietis priekš sievietes. Visbiežāk izmantotā rakstvieta, lai 'pierādītu' šo uzskatu ir 3.Moz 18:22 "Ar vīru tev nebūs gulēt kopā, kā kopā guļ ar sievu; tā ir negantība." Skatoties uz šo rakstvietu, manuprāt, vēl lielāka uzmanība ir jāpievērš rakstvietām kā: Jņ.ev. 8:2-8 [skat. šeit], un it īpaši Lk. 10:27-28; Rom. 13:9 un 1.Jņ. 4:20-21 [visus skatīt te].
     Tas arī viss. Noslēguma vārds - Lai idioti iet gulēt.

stulbums.

     Ir 2. septembris, 2013. Ārā visu dienu līst, un pat iekšdurvīs ir tik auksti, ka bez maz vai nejūtu pirkstus.  Es jūtos nožēlojami. Ir pirmā skolas diena, un tas nozīmē, ka ir vasaras bēres. Ienīstu visu, negribu neko.
     Viss būtu kaut cik normāli, ja viss noritētu tā, kā biju iepriekš plānojusi. Bet tā nebija. Mani mati ir vienkārši traģiski - pretīgā, zaļā krāsā. Kā jau iepriekš minēju, ārā līst, kas man parasti liktos kā laba lieta, bet es lietus laikā gribu to vērot pa logu, pati atrodoties istabā, kur man ir silti un sausi. Fuj. Bet pats trakākais - klases kolektīvs ir gandrīz bez izmaiņām, tikai viena meitene ir pienākusi klāt. Bet cilvēks, kuru visvairāk uz šīs pasaules ienīstu, ir palicis tepat, un kā no šodienas sapratu - viņš nav mainījies. Vismaz uz labo pusi nē. Es laikam iešu uz citu skolu. Viņš jau ir man sabojājis visu nedēļu, tikai ierodoties. Ja ne visu mācību gadu. Ienīstu viņu vairāk par visu.
     Vismaz satiku dažas labas paziņas. Nu, vismaz cilvēkus, kurus pilnībā neienīstu. Tas ir labi. Vismaz kaut kas labs pa visu dienu ir noticis.     Ienīstu sevi. Ienīstu viņu. Ienīstu to skolu. Gribu piedzerties. Vai vismaz gribu atrast sakarīgus cilvēkus. Te nekas nav. Tikai aukstums. Fuj.