otrdiena, 2013. gada 27. augusts

datorsmadzenes

     Pašapzināta attālināšanās no sev itkā tuviem cilvēkiem vienmēr ir sāpīgi. Jums ir tik labi, un tad bēām, 'jūs' vairs nepastāvat. Bet ir kaut kas līdzīgs, kas - ticiet vai nē - ir vēl sāpīgāk nekā šis. Būt aizvietotam. Pretīga sajūta. Tu vairs kādam neesi vajadzīgs. Tu esi izmantots, un aizsviests prom, saburzīts.
     Lai cik arī sāpētu kontakta zudums, vēl vairāk sāp doma, ka cilvēks, ar kuru tu esi 'aizvietots', ir labāks par tevi. Tev šķiet, ka šis cilvēks ir labāks par tevi visās jomās. Piemēram, tu vari būt pasaules labākais futbola spēlētājs. [stulbs piemērs] Bet, ja kāds tomēr izvēlēsies uzspēlēt ar kādu citu, atstājot tevi vienu pašu, tu domāsi, ka šis otrs spēlētājs ar kaut ko ir labāks par tevi. 
     Vēl komplektā ar zemu pašvērtējumu un  tuvo cilvēku zaudējumu, tu jūties totāli sūdīgi, ja nevari atrast cilvēku, kas aizvieto tavu aizvietotāju. Tu redzi, kā tavs aizvietotājs ir laimīgs, bez tevis, bet tu nevari pārdzīvot zaudējumu, sēdi, nezini kur likties, jo tu nevari izdarīt tā pat.

un cilvēki vēl man jautā, kāpēc es neielaižu cilvēkus savās domās un sirdī. jo visi pazudīs. un pietam vēl paņems līdzi gabalu no tevis, ko tu vairs nekad nedabūsi atpakaļ.
     Šodienai viss. Esmu sapratusi, ka vienīgais veids, kā varu noķert savas domas, ir ierakstot tās šeit. es gribētu šeit piebilst "Daudz viela pārdomām", vai kaut ko tamlīdzīgu, bet patiesībā, es nevaru padomāt. Līdz šim vēl īsti nezināju, kas ir prāta skaidrība. Tagad to sāku aptvert.

Solījums sev - centīšos te vairāk rakstīt, ne lai citi var par mani kaut ko varētu uzzināt, bet lai vairāk tiktu skaidrībā.

Vsjo.

1 komentārs: